|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Palīdzēt vēlme | | Iesūtījis: Evija Prauliņa | avots: nezināms |
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vīrs atnāk mājās, skatās - sieva guļ gultā.
- Kāpēc tu guli gultā gaišā dienas laikā? Ak, esi saslimusi? Hmmm....Izskaties pilnīgi vesela...Ēst drausmīgi gribas? Nu, labi, pagatavošu tev kaut ko ēdamu. Kur mums glabājas makaroni? Burkā? Kurā burkā? Te tādu ir piecas. Kāpēc tu piecēlies? Ej atpakaļ gultā! Es pats ar visu tikšu galā. Nu un kas, ka izbira?! Kaut kādi graudi.... Siev, kur mums glabājas attaisāmais? Kur tu to atradi? Es jau tur pirmīt skatījos. Kāpēc tu atkal piecēlies? Tu taču esi galīgi slima ! Ej atpakaļ gultā ! Es pats ar visu tikšu galā. Siev, kur mums glabājas pārsienamie materiāli ? Es iegriezu pirkstā... Nu, nespied ! Sāp taču ! Kaut kā galva noreiba... Iešu atlaisties. Vai esmu izsalcis ? Jā, esmu. Nē, labāk pankūkas. Attaisi logu. Iedod man aspirīnu. Ieslēdz radio. Un aiztaisi durvis - slimniekam nepieciešams pilnīgs miers.
17.05.2004
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Iesim ?
Lai uzkăptu parastā kalnā Uz kura sauļojas akmeņi Raibi, kă pati dzīve Reizēm jāpārvar apstākļi Kurus domas rada ik brīdi Kādēļ kāpt ? Šis nav pats augstākais Ir kalni kā milzīgas...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
