|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ko dzird apdrošinātājs? | | Iesūtījis: Aija, Anija Navra un Aigars | avots: nezināms |
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
- Un es lūgtu ievērot, ka laika posmā starp tagadējo un iepriekšējo pārkāpumu es savu auto esmu vadījis bez jebkādām problēmām.
- ... tad no trotuāra iznira cilvēks un, tā arī neko neuzsācis, panira zem mana auto.
- Man nācās aizpildīt tik daudz formulāru, ka, nudien, būtu bijis labāk, ja mans vīrs būtu palicis dzīvs.
- Es uzbraucu kādam vīrietim. Viņš savu vainu atzina, jo ar viņu tā reiz jau bija gadījies.
- Mājupceļā es gluži negaidot iebraucu svešā pagalmā un iedrāzos kokā, kas man tur neaug.
- Kad es piebraucu pie krustojuma, uzradās žogs, lai pasliktinātu man redzamību...
- Tā kā manu radinieku tuvumā nebija, es nezinu, kas nozaga manu maku.
- Iebraucot pilsētā, gan labajā, gan kreisajā pusē pēkšņi uzradās milzīgs daudzums ar automobiļiem. Es zaudēju orientāciju, un tad man ieskrēja gan priekšā, gan pakaļā.
- Kājāmgājējs acīmredzot pats nezināja, kurp viņš iet - tādā, lūk, veidā es šim uzbraucu virsū.
- Pēc apvedceļa pastkaste negaidot izrādījās ceļa otrā pusē, tur es ietriecos un ar divām citām "noparkoties" gribošām automašīnām nobraucu no uzbēruma. Tad es arī, par nožēlu, zaudēju kontroli pār automašīnu...
- Eksperti šausmīgi sadusmojās, kad ieraudzīja manu priekšpusi...
- ... mans dēls uzbrauca tai sievietei. Patiesībā nemaz neuzbrauca. Viņš vienkārši brauca tai garām, bet gaisa plūsma viņu parāva zem auto.
- Kad spiedu uz bremzēm, to tur nemaz nebija. Bet pēc tā, kad mēs ar velosipēdu atsitāmies pret to automašīnu, es nekādu atbildību nevaru uzņemties - velosipēds tālāk aizbrauca viens pats...
- Es nokāpu no trotuāra. Kreisajā pusē parādījās auto. Es nodomāju, ka viņš grasās braukt pirms manis, un atkāpos soli atpakaļ. Izrādījās, ka viņš grasās mani palaist. Es ātri izdarīju divus soļus uz priekšu. Bet vadītājs jau bija pārdomājis un nolēmis braukt pirms manis. Metru pirms manis viņš nobremzēja un, atvēris logu, uzbļāva: "Vai tu vienreiz nevarētu stāvēt uz vietas!" Es tā arī izdarīju, un tajā brīdī viņš mani beidzot notrieca.
- Mans auto vienkārši brauca taisni uz priekšu, kas noveda pie tā, ka līkums netika "paņemts"...
- Mūsu automobiļi ietriecās viens otrā tieši tajā brīdī, kad satikās...
- Es braucu aiz smagās fūres. Mēs tuvojāmies krustojumam. Jūs taču zināt, kas ir putekļsūcējs? Tā smagā fūre ir tieši tāda pati - viņa mani uzsūca uz tā krustojuma...
- Uz šosejas es padevu auto atpakaļgaitā, ielauzu dārza žodziņu un iebraucu vasarnīcā. Ar auto es jau braucu piecus gadus, bet tādos brīžos vēl nemāku atcerēties, kur tās bremzes īsti atrodas...
25.10.2004
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bariss (19.08.2019, 14:36)Kur visi pazuduši? Kāpēc dzeja pieklususi?Ljurbenjaaks (viesis) (31.07.2019, 19:33)johaidī, Lana, tu mēneša sākumā te ienāci, bet kāpēc iepriekš man nepaziņoji, ka būsi? būtu vismaz draudzīgi parunājušies. es jau nemaz pārāk neesmu uz Tevi apvainojies, ka pameti mani...bez smecera (08.07.2019, 13:26)Pilnīgi noteikti vērts atgriezties! Izlasīju vēlreiz Jūsu vecos dzejoļus un domāju, ka tie ir mazi, bet ļoti tēlaini. Tagad esat pieaugusi, un būtu baigi forši redzēt Jūsu šā brīža darbus,...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
mēs virtuāli līksmojam
mēs virtuāli līksmojam
un svaru zālēs svīstam –
man piekāst to man uzspļaut tam
jo dzīvoju pa īstam
pa īstam laiks kad talkā nāk
drūp barjeras bez naida –
tur brīvē...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
