|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pirmā reize... | | avots: Pārpublicēts un tulkots no www.fox.az |
Komentāri (18)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šodien man tas ir pirmo reizi. Es guļu uz muguras un muskuļi ir saspringuši. Es izmisīgi cenšos kaut ko izdomāt, lai novirzītu viņa uzmanību, bet viņš, nešauboties tuvojas man. Viņš prasa, vai es nebaidos, bet es drosmīgi grozu galvu, ka ne....
Viņam ir liela pieredze, bet pirmo reizi viņa pirksts ir trāpījis pareizā vietā. Viņš tika dziļi un es trīcu; mans ķermenis ir sasprindzis, bet viņš ir maigs, kā jau solījis. Viņš skatās man acīs un lūdz uzticēties – viņš to ir darījis jau daudzas reizes iepriekš. Viņa aukstais smaids mani atbrīvo un es atveros plašāk, lai atvieglotu viņam ieiešanu. Es lūdzu viņam pasteigties, bet viņš kavējas, lai sagādātu man pēc iespējas mazākas sāpes.
Kad viņš uzspiež stiprāk un iet dziļāk, es jūtu, kā mani audi atkāpjas, dodot ceļu, un pēc tam, kad viņš turpina, jūtu smalku asins strūkliņu. Viņš norūpējies veras manī un jautā, vai man nav sāpīgi. Es, ar asarām acīs kratu ar galvu, lai turpina...Viņš uzsāk prasmīgi pārvietoties manī, bet esmu pārāk pārbijusies, lai spētu sajust viņu.
Pēc dažiem šausmīgiem momentiem es sajūtu, ka kaut kas manī sasprāgst. Es guļu aizelsusies un priecājoties, ka nu viss jau ir aiz muguras. Viņš uzlūko mani ar smaidu un saka, ka es esot bijusi viņam pati ietiepīgākā, bet tomēr esot turējusies godam. Es arī pasmaidu un pateicos savam zobārstam. Galu galā ir izrauts mans pirmais zobs...
(08.06.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Gabaliņš ezotērikas
Tiem, kuriem pastāv vien ķermenis fiziskais,
Dedzināms stigmās šķiet cilvēkbērns šiziskais.
Normāli ārstējam aknas un zobus,
Tajā, ko neredzam, atstājot robus.
Sajūkam skolās...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
