|
|
 |
|
|
|
|
| | 1.diena | | Komentāri (1) Izdrukas versija
 *** Pirms pieņemt lēmumu par liela projekta uzsākšanu, runāju ar vairākiem cilvēkiem. Vēlējos zināt viņu viedokli, viņu argumentus un nostāju. Saskāros ar negatīvu attieksmi pret pašu ideju. Un noticēju, ka tas ir neiespējami. Saskatīju šo cilvēku norādītās nepilnības, sapņu ne-reālismu un utopisko pieeju pašai realizācijai.
Visi apskatītie piemēri no dzīves un pieredze vedināja uz to, ka es šādu projektu nepavilkšu un man nepietiks ne spēka, ne gudrības, ne arī visa pārējā. Es ietekmējos no šiem viedokļiem un nolēmu projektu neuzsākt, bet mest visam mieru. Un pēc šāda lēmuma pieņemšanas manī radās sajūta, ka tas ir nepareizais lēmums.
Es jau varēju iztēloties, kādiem cilvēkiem zvanīšu, kādus cilvēkus iesaistīšu un kā un ko darīšu, lai 160 dienās sasniegtu neiespējamo. Aizbraucu uz Zaķusalu un, sēžot pļavā, vēroju mākoņus, Daugavu un putnus. Pārlasīju “Miljonārs vienā minūtē” svarīgākās vietas un noticēju, ka nekas nav neiespējami. Sajūtu to, ka arī es varu sasniegt daudz ko.
Lielākoties tika virzīta kopēja dzīves esamības un cilvēka mērķa doma. Kam vajadzīga spriedze? Kāpēc nevar vienkārši eksistēt kā visi? Kas ir tas dzinulis, kas cilvēku dzen pretī problēmām, nepatikšanām un vēlmes sasniegt savus sapņus? Pārgalvība?! Vai augstāka dzīves jēgas apziņa?
1.diena, pirmdiena.
Pirmā diena, kad tiek akceptēts, ka esam uz kuģa un nekāpjam krastā.
Pirms tam daudz domu, pārdomu un atziņu par un pret.
Skaisti! (05.12.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Zilo zvaniņu dejas III
Tu esi tepat
Lapu šalkoņā
Un baltā mākoņa ēnā
Tu esi dziļi manī
Katrā sirdspukstā
Dzīves skrējienā lēnā
Visi vārdi zilos zvaniņos vērtušies
Skan kā svētdienā...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1278
Kopā:6543602
|
|
|
|