|
|
|
|
|
|
|
| | 117.diena | | Komentāri Izdrukas versija
*** Gribas izstāties. Emocionāli ir ļoti grūti, viss notiek pārāk lēni, pārāk nesakarīgi un ne uz vienu gandrīz paļauties nevar. Katram ir savas intereses. Summas kļūst jau nopietnas un atbildība arī. Vai pāris necilu cilvēku var mainīt pasauli? Šaubos! (31.03.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
vēlreiz par putekļiem
Kā putekļi pa tukšām ielām,
Mēs klīstam kurp mūs vēji nes
Un atsitamies kā pret sienām
No vienaldzīgās pasaules.
Kā tūkstošgadēs, kas pirms tevis,
Tā tūkstošgadēs,...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1426
Kopā:6465081
|
|
|
|