|
|
|
|
|
|
|
| | Pa pakšiem | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sit ar lāsēm stipri priekšā,
Mitrumu var smelties riekšām.
Saraudāt var trejas jūras,
Norasot no vienas domas.
Skrej’ pa lietu basām kājām,
Peļķes griežot asām pēdām.
Asins sastingst tik uz brīdi,
Nokrīt sirdis – vai tu dzirdi?
Sit pa pakšiem lietus lāses,
Varbūt ledus ir tām māsas?
Jāsaraud tik trejas jūras,
Pacelt acis, lai sirds turas. (25.09.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1162
Kopā:6152818
|
|
|
|