|
|
|
|
|
|
|
| | Aukstā sajūta | Autors - Anna
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mūs vienoja aukstums, kas plūda no mājas sienas.
Tas nebija miesas stindzinoš, bet dvaša gaisā bija redzama.
Mūsu rokas satinās, lai tvertu atlikušo siltumu.
Bet tur bija tikai maigums, kas pārņēma mūs no matu galiem līdz zābaku zolēm.
Maigums, kas izraisa siltumu.
Tādu, ka sniegs kūst un jūtas paceļas virs mums.
Tas brīdis bij īss un neatgriezenisks.
Mūs atkal vieno aukstums, kas plūst no mājas sienas un pārņem mūs un mūsu jūtas.
Aukstums - tik salts un smeldzējoši sāpīgs.
Bet varbūt vēl reiz mūsu rokas sniegsies viena pie otras.
Un tad mēs uzveiksim aukstumu, kas pašlaik mūs vieno.
21.07.2003 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|