|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aukstā sajūta | Autors - Anna
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūs vienoja aukstums, kas plūda no mājas sienas.
Tas nebija miesas stindzinoš, bet dvaša gaisā bija redzama.
Mūsu rokas satinās, lai tvertu atlikušo siltumu.
Bet tur bija tikai maigums, kas pārņēma mūs no matu galiem līdz zābaku zolēm.
Maigums, kas izraisa siltumu.
Tādu, ka sniegs kūst un jūtas paceļas virs mums.
Tas brīdis bij īss un neatgriezenisks.
Mūs atkal vieno aukstums, kas plūst no mājas sienas un pārņem mūs un mūsu jūtas.
Aukstums - tik salts un smeldzējoši sāpīgs.
Bet varbūt vēl reiz mūsu rokas sniegsies viena pie otras.
Un tad mēs uzveiksim aukstumu, kas pašlaik mūs vieno.
21.07.2003
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
