|
|
|
|
|
|
|
| | Kā cilvēki aiziet | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
“Man patīk skatīties, kā cilvēki aiziet...”
Es teicu, skatoties Tev acīs, kad taas ciet,
Tu pasmējies un mani noskūpstiji,
Tad pagriezies un vairs nebiji.
“Neskaties,” vēl skumji piebildi,
Bet Tavs skatiens deva vienīgo atbildi.
Ir jauki atcerēties Tavu iedomāto tēlu,
Bet labaak vēlāk nekā par vēlu...
“Aiztaisi acis, es viņām nevaru melot“
Bet Tu neaizvēri un ļāvi tām kvēlot,
Tapēc atlika vien taisnību teikt,
Vai arī vajadzēja sarunu beigt.
Tava bilde uz mana datora monitora,
Labām atmiņām un domām visa vara.
Gribas skatīties tavās acīs.
Kad dūjas beidzot ko sacīs?
Tu, maita, esi gudrs,
Tapēc tev manas sirds pumpurs... (07.11.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1313
Kopā:6132190
|
|
|
|