|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Grausts | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Apdilis prieks ar lieliem soļiem ielāčojis istabā,
Kājās tam gumijnieki, kas atstāj dubļu peļķes uz baltā paklāja.
Es to negribu redzēt un zināt, ka mans izsapņotais prieks atkal ir palicis par netīru traipu uz balta fona.
Es tam nevēlos, nē, atsakos ticēt!
Lieciet mierā mani, drūmās dienas!
Ejiet tur, no kurienes atnācāt!
Es palikšu šeit un dzīvošu!
Dzīvošu savā pasaulē, kurā nav vietas skrandām, pelēcībai...
Es dzīvošu šodien, dzīvošu rīt, dzīvošu parīt, aizparīt,
Bez skumjām, bez tumsas, bez iemesla raudāt, bez domas mirt!
P.S. Vēl viens galiņš “grausta”! Jūtos kā tikko izdīdzis stāds pubertātes vecumā...jā toreiz es domāju par nāvi, par lietām, kas saistās ar to. Varbūt arī tagad dažkārt par to iedomājos, bet, zini, es to nekad nespētu nodarīt sev mīļajiem cilvēkiem, NEKAD!
Iet nāvē, šķiet, visprātīgāk ir tad, ja noteikti zini, ka izdzīvosi!
Hmm.. es laikam atkal par daudz esmu sākusi virināt muti. Piedodiet! Es nekad nevienam neesmu vēlējusies kaut ko mācīt!!!!!!!!!!!
28.01.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
