|
|
 |
|
|
|
|
| | Ar kluso | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,
Bez skaņas iešu tavā tālā logā,
Bez vārda iešu tavā mīļā mūžā,
Bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi,
Tu mani pašu, mīļais,neredzēsi,
Jo esmu es no tevis tādā tālē,
Kur nav nevienas pašas satikšanās,
Ir tikai nokavētās un vairs neesošās.
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie tevis,
Jo saules baltā
Man jau ir par skaļu.
12.11.2003 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|