|
|
 |
|
|
|
|
| | Tukšums | Autors - Dinajs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mana sirds ir kā verdoša lavīna
ES jūtos vientuļš un vainīgs
Bet nekādā gadījumā laimīgs
Manas dvēseles vairs nav ar mani
Es esmu tukš un balts
Dzēlīgs un ass kā kalts
Manās acīs ir asaras sāļas
Es padebenī tās pilinu un pilinu
Līdz ar to savu dzīvību svilinu
Manī vairs nav un nebūs nekā
Es pats sevi beidzu nost
Katru dienu domas postu
Mana mīlestība mana
Vairs man nezvana
Vērtības manas nav svarīgas man
Dzīvot es nespēju
Mīlēt ne tik
Melot un mānīt
Protu tik es… (25.12.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1414
Kopā:6673525
|
|
|
|