|
|
|
|
|
|
|
| | Viņš bija | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēlētos lai Viņš mani apciemo...
Viņš bija viss.. viss dēļ kā varēja dzīvot..
Tagad.. tagad nav ne atmiņas, ne cerības..
Cilvēki stāsta, ka cilvēku jāatceras mūžīgi..
Jākavējas atmiņās.. jāatceras skaistie mirkļi ko pavadījām kopā..
Bet neviens nekad nezinās kā es jutos, kad apkārt bija cilvēki, kas raudāja.. žēloja, un centās žēlot mani..
Vai arī tad nāktu prātā tās minūtes, kurās mums bija labi ?
Šaubos.
Iet laiks, un tiek tam pāri..
Bet kam tad īsti jātiek pāri ?
Atmiņām? Cerībām? Mirkļiem?
Pāri tam, man netikt nekad..
Vēlos sameklēt ceļu, kas vestu tam pāri..
Un tomēr, varbūt tas ir bezgalīgais stāsts.. ?
Viņš nevar nokāpt pie manis, un pažēlot.
Tāds ir dzīves likums..
Bet jūtu, ka blakus man Viņš stāv..
Un lai stāv..
Dažkārt nobirst pār vaigu kas līdzīgs ūdens lāsei.. atceroties kā bija toreiz..
Tad, kad visiem vēl bija labi..
Tikai vēlos.. atrodi, lūdzu, man ceļu nākotnē. (31.12.2006) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2025
Kopā:6424921
|
|
|
|