|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tik tam, kas mīlot citus.. | | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
nobrāzumi sejā,
dažas piles lietus lāses,
veldzē izsalkumu.bezcerīgi,
esmu parasts, līdz apnikumam un bez glāstiem,
aizmirsts lauka malā,
pelēkais akmens raupjais stāvs.
tik, kas man raudot pieglauž vaigu,
savas bēdas uzticot un ticot, ka glābšu,
sajūt, cik daudz siltuma spēju atdot,
stāstot..rītu būs labi.
un paslēpts dziļi iekšā, zem sūnām,
maigums, ko neatklāšu,
ikvienam, kurš šurp te nāktu,
ceļos nometies, stāstot par dzīvi rūgtu..
nē.. tik tam, kas mīlot citus vairāk par sevi,
ne par sevi, bet par saviem mīļajiem lūgtu..
es dotu no saules siltuma sava,
un sev nenieka neatstātu..
(10.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1679
Kopā:6548201
|
| |
| |
|
Autori
