|
|
|
|
|
|
|
| | Kaut tikai mirkli | Autors - Elīza
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kaut es spētu ticēt, ka tu neesi nekas
Bet kolīdz pagriežos, tu atkal esi tepat
Tiklīdz liekas, ka noticēt meliem es spēšu
Tu atkal ielauzies klusumā kopā ar vēju
Tu esi kļuvis par manu tumšāko ēnu
Kas ikdienas uzplēš miljoniem rētu (18.02.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1411
Kopā:6061736
|
|
|
|