|
|
 |
|
|
|
|
| | Naida pārpilnībā | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu esi tu.
Es – kaut kas svešs..
Man iekšā kas tukšs.
Sirds pukst,
Bet naids pār malām plūst..
Un tas kā rēta sūrst.
Pat negribot, es raudu.
Un iezogas domas, ka tev,
Tas rada prieku.
Un tādēļ tu nekad nepamet
To smaidu. No savas sejas.
Viss.. viss apkārt smejas.
Dažās sekundēs es paslīdu,
Un kritiens ir pilns ar nožēlu.
Nevar noslēpt savu apjukumu.
Neizjust ar ļauno lielu tuvumu.
Tas ieradīsies visā savā krāšņumā.
Segts mantijās, viss savā melnumā.
Laipni lūgts, lielākajā tumšo zaru brīnumā.
Nenosodīt sevi ir spēks.
Atvainojoties gūts prieks.
Iekšā ir virpuļojošs klusums.
Pat noticējās, ka mani pārņēmis drūmums.
Es zinu – drīz atkal visam sākums.
Bet pagaidām tiek izjusts retais baltums. (25.02.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1921
Kopā:6838095
|
|
|
|