|
|
|
|
|
|
|
| | Laime | Autors - Dūdiņa
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad šķiet, ka pazudis ir viss,
Tu tikai pacel acis.
Virs tevis ir zilas debesis.
Bet tur, kur tavas acis vērās,
Nebija pat viens mākonis.
Jau nedzīvas tās palika,
Jo tikai vienu redzēja.
Tās lūkojās dubļos virs pazemes,
Un nemanot samina dvēseles.
Acis uz augšu paverot,
Tur laime gaidīs rokas atplešot. (11.03.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|