|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No visa pa druskai | Autors - daleira nata
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai mēs, lūdzu nevarētu iet?
Es jau nesaku, ka vajag skriet.
Katrs garāmgājējs māk rupji riet,
Acu plakstiņi kā saule riet.
Bēgot vienmēr paliec viens pats,
Tā kā kaut kāds liekais rats.
Nav jau tā, ka nesaprastu,
Tik nevaru atrast pretējo krastu.
Varu apzvērēt, ka tukšums ir bezgalīgs,
Bet labāk nerunāšu kamēr lietus līst…
(20.03.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1857
Kopā:6416167
|
| |
| |
|
Autori
