|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sāku slāpt | | Komentāri (24)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav man ko aiz sevis nest,
Lai nebūtu , ko citiem dot.
Un ne jau tāpēc, ka žēl,
Bet tāpēc, ka nemāku samelot
Mani draugi ir tikai vārdi,
Tie neņem no manis neko.
Un uzvilkta man maska,
Še paņem uzlaiko.
Un jā, starp citu,
Es sāku slāpt.
Un ne pēc tiem kas skaisti runā,
Bet tiem, kas nemāk mani krāpt.
Un vēl es šodien gribu zināt,
Lai gūtu laimi, kam jāmaksā?
Bet, lūdzu, tā, lai nav kā vienmēr,
Lieki kādam jāpārmaksā.
Un šodien savā sapnī,
Es atkal gribu pirmo sniegu.
Lai redzēt cilvēkos, kas paiet garām,
Īstu ne grama neviltotu prieku.
(26.03.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3190
Kopā:7306964
|
| |
| |
|
Autori
