|
|
|
|
|
|
|
| | Sāku slāpt | Autors - Jānis Čupiņa
| | Komentāri (24) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav man ko aiz sevis nest,
Lai nebūtu , ko citiem dot.
Un ne jau tāpēc, ka žēl,
Bet tāpēc, ka nemāku samelot
Mani draugi ir tikai vārdi,
Tie neņem no manis neko.
Un uzvilkta man maska,
Še paņem uzlaiko.
Un jā, starp citu,
Es sāku slāpt.
Un ne pēc tiem kas skaisti runā,
Bet tiem, kas nemāk mani krāpt.
Un vēl es šodien gribu zināt,
Lai gūtu laimi, kam jāmaksā?
Bet, lūdzu, tā, lai nav kā vienmēr,
Lieki kādam jāpārmaksā.
Un šodien savā sapnī,
Es atkal gribu pirmo sniegu.
Lai redzēt cilvēkos, kas paiet garām,
Īstu ne grama neviltotu prieku. (26.03.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|