|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sāku slāpt | Autors - Jānis Čupiņa
| | Komentāri (24)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav man ko aiz sevis nest,
Lai nebūtu , ko citiem dot.
Un ne jau tāpēc, ka žēl,
Bet tāpēc, ka nemāku samelot
Mani draugi ir tikai vārdi,
Tie neņem no manis neko.
Un uzvilkta man maska,
Še paņem uzlaiko.
Un jā, starp citu,
Es sāku slāpt.
Un ne pēc tiem kas skaisti runā,
Bet tiem, kas nemāk mani krāpt.
Un vēl es šodien gribu zināt,
Lai gūtu laimi, kam jāmaksā?
Bet, lūdzu, tā, lai nav kā vienmēr,
Lieki kādam jāpārmaksā.
Un šodien savā sapnī,
Es atkal gribu pirmo sniegu.
Lai redzēt cilvēkos, kas paiet garām,
Īstu ne grama neviltotu prieku.
(26.03.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1811
Kopā:7562513
|
| |
| |
|
Autori
