|
|
 |
|
|
|
|
| | Sāku slāpt | Autors - Jānis Čupiņa
| | Komentāri (24) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav man ko aiz sevis nest,
Lai nebūtu , ko citiem dot.
Un ne jau tāpēc, ka žēl,
Bet tāpēc, ka nemāku samelot
Mani draugi ir tikai vārdi,
Tie neņem no manis neko.
Un uzvilkta man maska,
Še paņem uzlaiko.
Un jā, starp citu,
Es sāku slāpt.
Un ne pēc tiem kas skaisti runā,
Bet tiem, kas nemāk mani krāpt.
Un vēl es šodien gribu zināt,
Lai gūtu laimi, kam jāmaksā?
Bet, lūdzu, tā, lai nav kā vienmēr,
Lieki kādam jāpārmaksā.
Un šodien savā sapnī,
Es atkal gribu pirmo sniegu.
Lai redzēt cilvēkos, kas paiet garām,
Īstu ne grama neviltotu prieku. (26.03.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1346
Kopā:6863405
|
|
|
|