|
|
|
|
|
|
|
| | Brīnums | | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Starp debesīm un zemi klejoju,
kā vējš pār Everestu brīvi dzied mans gars,
virs Daugavas starp viendienītēm dejoju,
un arī jūras dzelmē mani atrast var.
Es Opernama lustras zibsnī vizēšu,
kad vēl pēc laiku laikiem Verdi skanēs dzīvs,
es tūkstoš zvanu mēlēs dzidri skanēšu,
kad viss no zemes putekļiem būs manī brīvs...
Vai tiešām? Solīt varu droši?
Man šķiet, es tikai augšup traukšu uzvaroši!
Jo mīļām atmiņām ar zemes ilgu ēnām
vien dzīvu siržu slēptos dārzos mājas ir,
ja vēlies tuvo satikt – iebrien lēnām,
tur vienmēr viss būs dzīvs, un nav nekā, kas šķir.
Starp debesīm un zemi bikli klejo tā,
par kuru skaistāka nekā nav pasaulē.
Es ticu, Dievam viņa ir visdārgākā,
šis brīnums – mūsu katra dvēsele. (22.04.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1110
Kopā:6135154
|
|
|
|