|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pilnība | | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
sevis iepazīšanas ceļš un tā vēlmes.
Negribu vairs neko dot
Un es negribu neko ņemt
Es esmu tukšs –
es esmu brīvs.
Kā svaigākais gaiss,
Nepieelpots, bet pilns
Ar tīru dzīvību,
Ko nepiesārņo, it neviens.
Pilnība! Neko vairāk.
Vai tad ir ko vēlēties?
Tik neatkarīgs, tik ļoti pats,
Un tik ļoti viens.
Laikam tomēr vēlos,
Es gribu siltumu līdzi ņemt,
Es gribu kaut tikai nedaudz
Tavu acu skatu līdzi ņemt.
(22.04.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2219
Kopā:6563552
|
| |
| |
|
Autori
