|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viss paliek | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tās nav atvadas,pat tad,
Kad es skatos kā tu aizej!
Tās nav atvadas!
Es zvēru ka neraudāšu,
Pat tad ja asaras riesīsies manās acīs,
Es zvēru ka neraudāšu!
Saki man,kas lika tev būt īstajam?
Vai tā ir tavu smieklu skaņa?
Tavs acu skatiens vai tavu maigo lūpu pieskāriens?
Tu esi sapnis ko es meklēju, spēks manā dzīvē.
Un kad es lūdzu piedošanu,
Nav svarīgi kurš bija vainīgs,
Jo es tavos ceļos kritīšu atkal un atkal,
Ja vien tas liks tev atgriezties pie manis!
Es zinu, ka citi nāks manā dzīvē,
Bet kāda tam jēga, ja es gribu tikai tevi!
09.02.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2009
Kopā:6435437
|
| |
| |
|
Autori
