|
|
|
|
|
|
|
| | Viss paliek | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tās nav atvadas,pat tad,
Kad es skatos kā tu aizej!
Tās nav atvadas!
Es zvēru ka neraudāšu,
Pat tad ja asaras riesīsies manās acīs,
Es zvēru ka neraudāšu!
Saki man,kas lika tev būt īstajam?
Vai tā ir tavu smieklu skaņa?
Tavs acu skatiens vai tavu maigo lūpu pieskāriens?
Tu esi sapnis ko es meklēju, spēks manā dzīvē.
Un kad es lūdzu piedošanu,
Nav svarīgi kurš bija vainīgs,
Jo es tavos ceļos kritīšu atkal un atkal,
Ja vien tas liks tev atgriezties pie manis!
Es zinu, ka citi nāks manā dzīvē,
Bet kāda tam jēga, ja es gribu tikai tevi!
09.02.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1286
Kopā:6123520
|
|
|
|