|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apstājos. Un elpoju. To, ko nejūt citi | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Divdesmitā gadsimta cilvēks
lasa instrukciju un pamācību,
kā salikt kopā,
kā izjaukt nelaimes brīdī,
kā aprūpēt un kopt
savu tiko iegādāto
dzīvi.
Sarežģīti vārdi
raisās uz lapām iesietajām,
kurās dzīves konstrukcija
smalki un tehniski apzīmēta.
Cilvēks nesaprot tos vārdus,
tie svešvārdi šī laika cilvēkam-
-sirds
-jūtas
-laime
-brīvība.
Un cilvēks samaksā
komerciālam uzņēmumam
par jūtu konstrukcijas pamācību,
jo pats nezin,
jo ar naudu vienkāršāk šķiet.
(08.05.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2065
Kopā:7553576
|
| |
| |
|
Autori
