|
|
|
|
|
|
|
| | Pie vientuļās ēkas | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu lieciet man mieru! Apklustiet!
Starp cilvēku masām pazūdiet!
Jūs gribat no manis, ko nevaru sniegt,
Man klusumu, mieru un laimi liegt.
Domājat labāki esat jūs gan
Būt tādai kā jūs - jāgribas man.
Es zinu, ideāla neesmu es
Bet starp mums ir tūkstošiem pasaules
Es nevaru tā – tik vienkārši
Viegli un ātri, un pavirši.
Es apmaldos domās, bet tev gribas zināt
Lūdzu nevaj’g manas domas minēt
Es zinu nav viegli. Bet saproti nu.
Dažkārt es vienkārši pazūdu
Un nemeklē, biedrus šeit negribu
Nevienu šeit dzīvu radību.
Jo te es atgūstu spēkus,
Pie vientuļās, sabrukušās ēkas. (02.06.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1571
Kopā:6132448
|
|
|
|