|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniegs | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mazliet skumji un mazliet vientuļi šovakar… ir tik skaists vakars, ārā krīt lēns sniedziņš, zem kājām gurkst aukstums un prieks. Baltais, kas simbolizē kaut ko svētu un tīru, labo un šķīsto. Tas pats baltais, kas nosaldēja mazo kaķīti un negaidīto viesi parka soliņam, kādu, kurš nepavisam nebija gribējis aizmigt mūžīgi. Viņam vēl bija jāsatiek bērniņš, kas tikko dzimis, taču pavisam nelaikā saimnieks izdomāja, ka mājās jāizveido viesnīca un viņš te neiederās… „nekas”, tētis nodomāja, „tikai vēl viena nakts aukstumā un mani sasildīs bērna mīlestība”, tikai viena nakts…Māksliniece bija spiesta strādāt mežā, jo ar naudu par pārdotajām gleznām nebija gana, lai uzturētu bērnus un vecākus. Viņa pārgurusi stāvēja un gaidīja autobusu, lai satiktu savus mazulīšus, tik skaisti sniga, kā raksta dārgās grāmatās un Ziedoņa dzejā… sieviete iemiga un no rokas noslīdēja māmuļas silti adītais cimdiņš, viņa nekad vairs neuzgleznos šo brīnišķo skatu…
Šis baltais brīnišķais sniedziņš, kas liek bērniem smieties un kliegt. Atkal pagalmā stāv balts vīrs ar hūti un piesārtošu degunu, kaķēns ar ogļmelnām acīm, meitene un puisis, viscaur balti, kā piens un sniegs. Tie visu laiku smaida, šķiet, nav skaistākas un laimīgākas pasaules, līdz atkusnis tiem noraus locekļus un galvu, un dubļos mētāsies vien burkāns un daži ogļu gabaliņi…
Divi pavisam jauni cilvēkbērni ietinušies lielās šallēs dodas, kaut kur. Viņi uz pasaules ir tikai divi vien, tiem vienmēr ir silti, un pat Sibīrijas salā tos nenosaldēt, jo sirsniņās tiem vienmēr bēgs karstas liesmas, kas izkausēs visaukstākos un sasildīs drūmākos. Ja nepiemirsīsies, ka viņi nav tikai divi…
Šis siltums pietrūka mazajam kaķēnam, nelaimīgajam tēvam, māksliniecei…
Vientulība ir balta, auksta un priecīga, kā sniegs, kas tikko nokusa. Iestājās pavasaris. Jau bija aizmirsies par vīru un kaķēnu, arī māksliniece likās nebijusi, jo bija taču pavasaris…
Skumji, ka tā, ne pavasaris, bet cilvēks…
Atkal uzsniga sniegs… skumji
14.06.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
