|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es gaidu, bet negaidu tevi! | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ikkatra motora rūkoņa,
Kas izskan uz ielas,
Sirdi satricina asi.
Dūmi, kā nepiepildīti sapņi,
Izkūp nakts vēsumā.
Tās 5 minūtes cik pietuvināja,
Tik attālināja.
Pagrieziens neatskatoties neizdodās,
Un atkal šī vientuļā iela,
Nopūta un slieksnim pāri,
Atpakaļ savā skumju cietoksnī.
Turpinoties marinēties līdz atslābums,
Nepanesami pārņem ķermeni,
Un pārvēršas nogurumā,
Vēstot par gulētiešanu.
Kad beidzot nav jāšausta sevi,
Ar domām un pārdomām.
Padevīgi atdodos naktij,
Kā jaunava,
Ļaujot apņemt un aizsargāt.
Nomirstu ar savām raizēm.
Un tikai tad ir miers!
(25.06.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
