|
|
|
|
|
|
|
| | Bija, tikai... | Autors - Jūlija Katalimova
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs bijām kopā
Bet vairs neesam
Es tevi mīlēju
Tu mani krāpi
Bet tu mani ienīdi
Tāpēc jādara tam gals,
Lai neciestu mana sirds.
Mana ne jau tava,
Un pateikt sirdij Nē!
Nav vērts ciest tevis dēļ
Mana sirds to nav pelnījusi!!!
21.06.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1119
Kopā:6123353
|
|
|
|