|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Melnās jūtas | Autors - ivi
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zaudējot draugu viņš kļūst par ko citu.
Melns un tik daudz,
Tādas vēlmes manī klaudz.
Es gribu tevi
Kā kaķi burkā nobeigt.
Pēctam prom nelavīties,
Bet palikt un atzīties -
Cik ļoti sāp atmiņas,
Tās vecās jaukās filmiņas.
Un varbūt mani tiesās,
Varbūt mani māte sarās,
Bet tā tumsa virs filmām -
Cerība un nāve visām tām.
(07.07.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (06.12.2019, 15:18)Kurš te ir dumjš un vientiesīgs? Atzīstieties, bļin! :DPuszābaks (viesis) (06.12.2019, 14:36)Ir cilvēku kategorija, jo īpaši latviešu sabiedrībā, kam "nolikt" otru latvieti sagādā patiesu kaifu. Ja šis otrs redz tālāk un plašāk nekā vidusmēra nekompetentais letiņš, uzreiz pretīgais...Sensid (viesis) (03.12.2019, 19:50)Ha ha, filozofs, ne tikai dzejnieks. Pats tad arī atbildi uz tiem jautājumiem, kurus uzdevi.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1171
Kopā:5089547
|
| |
| |
|
Autori
