|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viss ko vēlējos | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viss ko vēlējos,
Kad smilškastē spēlējos,
Lai skaista man kleita,
Un pati brīnišķīga meita.
Pasaule tik skaista bija,
Arī tad, kad lietus lija.
Kad ar interesi tik lielu es
Peļķē skaitīju lietus lasītes,
Bet tad laiks bij pienācis,
Kad tas bērns tapa izaudzis.
Saplīsa man tās rozā brillītes,
Apnika visādas krellītes...
Uz citām mājām aizsoļoja pat lellītes.
Nu uz dzīvi skatos savadāk,
Laikam jau nedaudz nopietnāk.
(10.07.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
