|
|
|
|
|
|
|
| | Pārmaiņas | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kāpēc dzīvē viss notiek tik pēkšņi
Es pat nepaspēju atjēgties,
Kad visi mani sapņi,
Visa mana jūtu pasaule bija sagrauta
Viss bija mainījies
Man galvā tik daudz domu bija,
Ka tā šņāca aiz pārpilnības.
Es nezināju ar ko, lai sāk.
Es nevarēju saprast...
Par ko domāt
Kas būs tālāk
Kā būs tālāk
Kā būs bez viņa
Es varēju stundām raudāt,
Jo man nebija atbildes uz nevienu
Sev uzdotu jautājumu.
Man vairs nebija nekā...
Tajā brīdī es biju viena
Un uz pasaules man vairs neeksistēja nekas,
Tikai manas domas.
04.10.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|