|
|
|
|
|
|
|
| | Vasara manā dārzā | Autors - Margo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mana dārza klusumā nekas nestāv uz vietas,
Šajā zaļajā pasaulē notiek visādas lietas.
Lakstīgala dzied gobā, tā nemaz nekāro ievu,
Atraitnis cielaviņš vēl arvien nav atradis jaunu sievu.
Gliemezis uzrāpies ābelē, tam apnicis šļūkt pa zāli,
Laikam būs padzirdējis kaut ko par saulaino tāli.
Abi ar strazdu uzmanām ķirsī briestošās ogas.
Pūkaina kamene dauzās pie mana verandas loga.
Bites čakli strādā saulē tvīkušos ziedos,
Varbūt lāsīti medus kāda man arī iedos?
Ap kārti tinoties apinim varētu sagriezties galva…
Šorīt uz celiņa gulēja spīdīga vārnas spalva.
Vēlētos ilgāk kavēties aiz dārza zaļajiem vārtiem,
Izbaudīt visas dienas līdz vakara rietiem sārtiem.
Ļoti gribētos novērot, kā pumpuri vaļā veras,
Bet vēl bez visa tā tik daudz kas jāatceras…
Kamēr es tā skrienu savās gaitās ar joni,
Aiz šķūņa paklusām uzdīguši deviņi šampinjoni. (24.07.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1850
Kopā:6416160
|
|
|
|