|
|
|
|
|
|
|
| | Atvasara | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gadu nasta nospiež plecus,
Kaulos stīvumu jau jūt.
Pierimusi dzīves steiga,
Beidzies satraukumu laiks.
Ir pienākusi atvasara,
Beidzot iestājies ir miers.
Tikai sirds vēl dažreiz nodreb.,
Gribētos vēl jaunai būt.
Daudz vēl neizdarītu lietu,
Vēl daudz kas dzīvē nepaveikts.
Kur palikāt jūs,bērnu dienas,
Kur pazudi tu ,jaunība?
Bet gadu nasta nospiež plecus,
Rokas neveiklas jau kļūst,
Vairs kājas nesper raitus soļus,
Kā gribētos vēl jaunai bīt! (29.07.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1837
Kopā:6416147
|
|
|
|