|
|
|
|
|
|
|
| | Dēliņam Kristofam (nozagtajam 27.07.2007!) | | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Spēlējies smiltīs un dāvini man savu smaidu!
Raudot apkamp mani un saki,
ka mīli tēti!
Tu man trūksti ar visu savu mīļumu!
Un cerībām nākotnē!
Pasaules izzināšanu!
Kopīgam pastaigām un spēlēm.
Kopīgiem izbraucieniem!
Un saviem plāniem!
Un saviem smiekliem!
Kas liek pat skumjās atplaukt!
Par asarās!
Un ikrīta labrītos,
ka zinu,ka man esi!
Tu mani tā priecēji
kā neviens šajā smagajā pasaulē!!!
Es vēl cerēju Tevi skatīt!
Kalu nākotnes plānus!
Cerēju Tevi satikt!
Bet...
Man Tevi nozaga!
Un palika...
Cerība...
Asaras...
Un cerība aizgāja pēdējā!
Piedod, bet es Tevi mīlēju ļoti!
Ka mācēju un sapratu...
Piedod,ka nenosargāju! (07.08.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|