|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nelabas domas – dvēseles pašnāvība | Autors - Valerie
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kurš gan nav dzirdējis, ka cilvēka acīs var ieraudzīt viņa dvēseles atspulgu? Dažreiz ir interesanti nostāties pie spoguļa un paskatīties sev dziļi, dziļi acīs, bet vēlāk salīdzināt savu dvēseles stāvokli ar to, ko tu tajās ieraudzīji. Manuprāt, ja tavās acīs ir redzamas skumjas, tad tas nozīmē, ka tavā dvēselē glabājas kāds bēdīgs notikums, kas tevi sāpina, kāds nejauks vārds, ko tev kādreiz kāds ir pateicis. Ja tavas acis pauž prieku, tas nozīmē to, ka tu esi apmierināts ar dzīvi, ka tu proti to izbaudīt, smaidīt un priecāties. Man liekas, ka cilvēka dvēsele dzīvo mūžīgi, tāpēc savas dzīves laikā tā ir jākopj un jāsaudzē, jācenšas nepieļaut, lai kaut kas sabojātu tās mieru. Es domāju, ka mūsdienu pasaulē samaitāt savu tīro un skaidro dvēseli ir neticami viegli. To var izdarīt pat neapzināti. Piemēram, ja tu tikai domās pieļauj iespēju nodarīt kādam pāri, ja tu tikai iedomājies par to, lai kāda dzīvē notiktu nelaime, jau tad tava dvēsele sāk palikt mazliet melnāka. Dažreiz gadās, ka dusmās tu padomā vai pasaki kaut ko tādu, ko īstenībā nemaz nedomā, nodarot pāri sev tuvajiem cilvēkiem un arī pats sev. Gadās arī tā, ka tu novēli kādam cilvēkam ļaunu, bet tad, kad kaut kas patiešām notiek, tu jūties vainīgs. Un ja tā notiek, tad tava dvēsele vairs nav tik balta un šķīsta. Es uzskatu, ka cilvēkam ir jācenšas nedomāt sliktas domas, vienmēr ir jāmēģina būt optimistam, jātic, ka viss būs labi, vienmēr ir jādomā, ka kādam šobrīd varētu būt daudz sliktāk nekā tev, jācenšas neskumt par visādiem niekiem, bet gan atrast lietas, kas piešķirs tavai dzīvei jēgu, kas padarīs to svarīgāku un nozīmīgāku. Manuprāt, lai cik grūti tas būtu, tomēr vienmēr ir jāmēģina visos notikumos, visos cilvēkos, visos dzīves apstākļos atrast labo un gaišo pusi. Es patiešām uzskatu, ka jebkurai lietai tāda ir. Pat tad, ja kāds tev ir ļoti nodarījis pāri, ja tev liekas, ka tev ir atņēmuši tavu dvēseli un izrāvuši sirdi no krūtīm, pat tad ir jāmēģina saprast un piedot, jo gadījumā, ja tu to pat necenties izdarīt, tavu dvēseli pārņem naids un dusmas, tiek izdzītas visas labās un jaukās domas, visas skaistās jūtas, bet paliek tikai rūgtums. Un ja tavā dvēselē mājo vienīgi rūgtums, tad var uzskatīt, ka tā ir tikpat kā mirusi. Es domāju, ka visiem cilvēkiem ir dota sirds un dvēsele tāpēc, lai viņi redzētu, ka viņi ir līdzīgi, ka viņiem visiem ir jūtas, ka viņi visi zina, kas ir mīlestība, piedošana, uztraukums, arī naids un dusmas, lai viņi saprastu, ka viņi, neskatoties uz to, ka ir dažādi, tomēr savā ziņā ir arī līdzīgi. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāmācās labāk izprast vienam otru, jo tā pasaulē būtu mazāk ciešanu, tā mēs iemācītos viens otram piedot, pieņemt viens otru tādu, kādi esam.
Protams, dvēsele var palikt ne tikai melnāka, bet arī gaišāka un skaidrāka. Lai attīrītu savu dvēseli, manuprāt, ir jāiemācās piedot, jālūdz piedošanu cilvēkiem, ko sāpināji, kam vēlēji ļaunu, taču pats svarīgākais ir nožēlot visu to slikto, ko esi domājis vai darījis. Katra cilvēka rokās ir viņa dzīve, sirdsmiers, bet pats galvenais - dvēsele. Ja tu to nekopsi un neaprūpēsi, tad viņa var saslimt, var sāpēt, var pat nomirt. Tomēr, ja tu centīsies no visa spēka, tad tā paliks tīra un skaidra līdz pat tava mūža galam.
15.11.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2369
Kopā:6420626
|
| |
| |
|
Autori
