|
|
|
|
|
|
|
| | Kāpēc? | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sēžu gultā un pār maniem vaigiem rit asaras. Kaut kas dziļi, dziļi iekšā
atkal pamodās un lauzās uz āru, un man atkal sāp! Nez kāpēc agrāk mani
visvairāk varēji sapināt tikai tu, bet tagad es pati, ar atmiņām par MUMS...
Es klausos mūsu dziesmu un atceros cik biju laimīga. Tu biji man blakus, es
smaidīju un saldi smējos. Ai, cik sen šos smieklus neesmu dzirdējusi.. Tagad
esam draugi, tomēr ik reiz kad skatos uz tevi man iekšā sāp. Es uzlūkoju tevi
kā savu laimi, kas liekas tik tālu no manis, kas liekas tik novājināta it kā
lēnām mirtu, izdzistu kā zvaigzne. Bet man gribās viņu atdzīvināt. Ieraugot
tavas ačteles man gribās bļaut ? NĀC ATPAKAĻ!!! Katru reizi, kad tu paskaties
man acīs man gribās, lai tu pienāc man klāt un maigi noskūpsti mani, kā tu to
darīji agrāk. Bet tu tikai pasmaidi un novērsies. Gribās mierināt sevi ar domu,
ka tu tomēr vēl kaut ko jūti!
Es uzdodu sev tikai vienu jautājumu-KĀPĒC? Kāpēc es nevaru būt laimīga. Kāpēc
man nevar tikt dota otra iespēja? KĀPĒC? (21.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2840
Kopā:6436268
|
|
|
|