|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kāpēc? | Autors - Nullity
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es sēžu gultā un pār maniem vaigiem rit asaras. Kaut kas dziļi, dziļi iekšā
atkal pamodās un lauzās uz āru, un man atkal sāp! Nez kāpēc agrāk mani
visvairāk varēji sapināt tikai tu, bet tagad es pati, ar atmiņām par MUMS...
Es klausos mūsu dziesmu un atceros cik biju laimīga. Tu biji man blakus, es
smaidīju un saldi smējos. Ai, cik sen šos smieklus neesmu dzirdējusi.. Tagad
esam draugi, tomēr ik reiz kad skatos uz tevi man iekšā sāp. Es uzlūkoju tevi
kā savu laimi, kas liekas tik tālu no manis, kas liekas tik novājināta it kā
lēnām mirtu, izdzistu kā zvaigzne. Bet man gribās viņu atdzīvināt. Ieraugot
tavas ačteles man gribās bļaut ? NĀC ATPAKAĻ!!! Katru reizi, kad tu paskaties
man acīs man gribās, lai tu pienāc man klāt un maigi noskūpsti mani, kā tu to
darīji agrāk. Bet tu tikai pasmaidi un novērsies. Gribās mierināt sevi ar domu,
ka tu tomēr vēl kaut ko jūti!
Es uzdodu sev tikai vienu jautājumu-KĀPĒC? Kāpēc es nevaru būt laimīga. Kāpēc
man nevar tikt dota otra iespēja? KĀPĒC?
(21.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
