|
|
|
|
|
|
|
| | Vientuļniekam | | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
nakts kad zemi apsedz, kluss,
liekas, ka pat ēnas dus,
tikai vientuļnieka skatiens,
atkal logā manā raugās
gribas pajautāt – kur biji,
- kādus ceļus šodien gāji,
- kāpēc tieši šovakar,
- mēmos stāstus pīnē vij?
vakars melns pār zemi tumst,
tavas acis atkal skumst,
mēms un akls lai paliek skatiens,
mēms lai paliek pieskāriens
mēmus vārdus lūpās lieku,
melnu dedzu logā liesmu,
nakts lai apskauj tavas acis,
mēmos palīdz savīt stāstus
(27.08.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|