|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Drūmi | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tukšums,skumjas,bailes...
tās piepilda manu sirdi
ar katru brīdi arvien
vairāk un vairāk...
tās nemaz nedomā apstāties...
tukšums to plosa,
skumjas - sāpina,
bailes - nomoka
līdz pēdējam spēku
izsīkumam...
tad tā pagurst
paklūp aiz kādas
kupenas un....
.....tai salst.....
.....tai mežonīgi salst....
tā jūt, ka vairs nepiecelsies...
un to arī neviens nepiecels...
nekad.....
neviens....
nemūžam....
sirsniņa nosals vientuļa....
tukša, skumja un
pārbijusies...
(28.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1740
Kopā:7569889
|
| |
| |
|
Autori
