|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Drūmi | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
tukšums,skumjas,bailes...
tās piepilda manu sirdi
ar katru brīdi arvien
vairāk un vairāk...
tās nemaz nedomā apstāties...
tukšums to plosa,
skumjas - sāpina,
bailes - nomoka
līdz pēdējam spēku
izsīkumam...
tad tā pagurst
paklūp aiz kādas
kupenas un....
.....tai salst.....
.....tai mežonīgi salst....
tā jūt, ka vairs nepiecelsies...
un to arī neviens nepiecels...
nekad.....
neviens....
nemūžam....
sirsniņa nosals vientuļa....
tukša, skumja un
pārbijusies... (28.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|