|
|
 |
|
|
|
|
| | Veltījums manai skolai | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāk atmiņā man skolas gadi pirmie,
Kā ,sirdij drebot ,tās slieksnim pāri kāpu es.
Un manas skolotājas mīļais smaids,
Vēl šodien atminoties siltumu tas nes.
Daudz gadu pagājuši sen jau,
No brīža tā ,kad `dzīvē izvadīji mūs,
Bet tas ,ko tu šai ceļā līdzi devi,
Nekad mūžā neaizmirstas vairs.
Kaut atsaukt varētu tos jaukos gadus,
Kaut dažus-nu vienu,divus,trīs,
Lai tikai pabūt varētu vēl skolā savā
Un savu klasi ,draugus apraudzīt.
Bet tas viss zudis,sen aizgājis jau garām,
Nu mazbērni jau tavas durvis ver..
Tik saldas atmiņas un jaukus brīžus,
Arvien biežāk dzīves mirkļi tver.
Tu mīļā,skola ,tu varenā un cēlā
Šet stāvi jau nez kuro gadu.
Un kā māmuliņa sirmu galvu
Tu vadi dzīvē bērnus ,tiem dodot ceļa maizi līdz (14.09.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|