|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņa piekrita būt par skolotāju | Autors - Koko
| | Komentāri (17)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Te kādu dienu pieskatot bērneļus un šiverējoties pa virtuvi, Helēnai sāka pīkstēt telefons. ``Privet, kak dela, sto delajesh? Ja tak mnogo slishal o tvajom iskustve sto hotelos uvidjetj, pokazesh?`` Amm… Kas tas tāds tagad būtu?
``Ti menja njiznajesh, no ja o4en hotel stobi mi stretilis, ti svabodna?``
Neko īpašu nedomādama viņa piekrita šai spontānajai idejai, kas vainagojās ar pilnīgu neizpratni par šo puisi. Pēc kāda laiciņa, viņa sajūt to, ka kādas vēro, pagriezdamās pret atvērtajām durvīm ar dvieli uz pleciem un katlu rokā viņa pasmaidīja. Spēcīgas miesas būves gaišmatis ar smaidu un apbrīnu sejā. Ātri nogriezdama uguni, nometot priekšautu un dvieli pie malas viņa sasveicinājās. Puisis vēl joprojām stāvēja durvīs, kā zemē iemiets. Nu, ok. Nodomāja Helēna, moš sanarkojies. Bērnus iedzenot mājās, viņi apsēdās turpat uz sliekšņa un uzvilka pa kāsītim.
Sarunai turpinoties tika atklātas, ka numurs nav nejauši parādījies. Tas ticis ``iegūts`` no viņas bijušajiem mājas biedriem. Puisis vienozīmīgi daudz nerunāja, jo manāmi bija apmulsis no tā, ka biedri nebija piespēlējuši kārtējo mauķeli, bet gan kādu, kam ir smadzenes, tā saucamā inteliģence, kas viņam bijusi reti sastopama. Drīz viņš aizbrauca.
Bet iespaids nebija vienreizējs, vakarā viņa atkal tika apbērta ar sms. Kas noveda pie drīzas tikšanās. Helēna visu dienu pavadīja pastaigājoties ar bērniem gar upi teju uzspēlējot futbolu, sarīkojot pikniku un makšķerējot. Viņš atbrauca īsi pirms viņi grasījās doties prom. Pavadīdams bariņu līdz mājām palika uz tasi kafijas. Darba dienās bija jau pagrūtāk ko sarunāt, bet viņš iekaroja dažus viņas vakarus. Vienā no sarunām, tika skaidri un gaiši pateikts, ka viņš nespēj viņu uztvert kā draugu, jo viņš viņu vēlās kā sievieti. Pretim tika nolikts fakts, ka šī vēlme viņam ir tik aktuāla, jo 1,5g nav bijusi meitene, ka arī diplomātiskā veidā lika noprast, ka nevēlās neko intīmu ar viņu.
Protams, augums bija satriecoši spēcīgs kā jau būvniekam, bet zemais intelekta līmenis lika atturēties. Zenja sevi dēvēja par maksimālistu, visu vai neko!
Bet pretim tika likts, ka viss ar laiku! Dienas ritēja savu ierasto gaitu un radās ideja (kā par brīnumu no viņa puses), ja jau tu esi tik gudra, tad esi mana skolotāja it visur!
Helēna nevilcinādamās piekrita šai avantūrai ar noteikumu, ka tiek parakstīta vienošanas par to, ka, lai kas notiktu, viņiem nav nekādu saistību un sekss mācību procesā neietilpst (nodrošinājums acīmredzamajam). No viņa puses bija pretošanās šāda dokumenta parakstīšanai, bet beigu beigās parakstīja. Tuvākajās dienās viņš uzreiz pēc darba ieradās skoloties, kur viņu pārsteidza sagatavotie materiāli visa visuma no psiholoģiskā aspekta, lai izzinātu eksistences jēgu, vērtības u.t.t . Puisim, protams, acis kubā, bet noruna ir un paliek noruna.
Uzreiz arī izskan :``Un tu gribi, lai es tūlīt arī atbildu, es taču nekad neesmu domājis un tas ir par sarežģītu!`` Helēna centās kā mācēdama apskaidrot lietu būtību, bet ko tu padarīsi tēvainim pēc garas un smagas darba dienas! Te vienu piektdienas vakaru tika sarunāts aiziet izklaidēties. Zenja ieradās agrāk uz galda uzlikdams viņas mīļāko Savigioun+Merlot ar piebildi, ka izskraidījis visu vīnu veikalus un vel kaste rezervē!
Patīkams pārsteigums, lai neteiktu vairāk. Nobaudījuši mantu, viņi devās uz klubu, kur līdz spēku izsīkumam atdevās mūzikas ritmiem. Mājup dodoties nebija ne domas par to, ka kaut kas varētu notikt. Viņa atļāva puisim palikt pie sevis, jo apzinājās, ka viņu tādā hlamā laist pie stūres, būtu neprātīgi. Abi nekavējoties aizmiga, bet rīts iesākās ar paziņojumu, ka kādam ir varena poha! Zenja nemanīti bija pa nakti pievilcis meiteni pie krūts. Liekas, ka Helēnas vienaldzīgums un žēlums apvienojās un beidzot šo izmocīto puisieti noskūpstīja. Acīmredzot, Zenjam viss nelabums pazuda uzkundzējoties viņas kājstarpei. Sviedri lija kā lietus, spēcīgais rumpis pilnā nopietnībā bakstīja aizmigušo meiteni līdz brīdim, kad viņa pamodās.
Pēc brokastīm viņš aizbrauca. Helēnai šis rīts bijis nebijis. Vakarā viņš atkal parādījās. Meitene šoreiz atturīgi izturējās pret viņa palikšanu. Tā pagāja dienas un naktis. Viņš jau sāka kavēt uz darbu, jo nespēja atturēties no ``rīta rosmes``. Helēnai gribot negribot bija jāceļas 5 no rīta. Aši uzliekot ūdeni kafijai viņa ieritinājās viņa spēcīgajās aptetovētajās rokās. Tā kā enerģijas visvairāk no rītiem, nereti uzguldamās viņam virsū, norāpās nost tikai pēc tam, kad bija viņu nomērdējusi līdz vairs nespēja nespējot. Helēna pierada pie intensīvā sporta nodarbību grafika, kas bija tik pieprasīts no viņa puses, kā arī pielika punktu puiša metodei pabakstīties un aizmigt. Zenja jau pēc kāda laiciņa atzina, ka viņam visa šī padarīšana nekad nav bijusi tik patīkama un ilgstoša( respektīvi, garāka par 15min). Vismaz kaut kas iemācīts bija!
Bet tajā pašā brīdī šīs saistības izmainīja viņas dzīves ritumu.
Sāka zvanīt, kad būs, ko dara, ko vēlās vakariņās. Šī neatkarīgā, daļēji vīzdegunīgā meitene attiecībā pret vīriešiem, bija pieķērusies. Un šeit nostrādāja paradokss- jo vairāk tu esi vajadzīgs man, jo mazāk tu man! (viņu lomas mainījās).
Kā jau vīriešu psiholoģija cenzē – iegūts, tas vairs nav interesanti. Helēna sāka braukāt viņam līdzi pa darījumiem (kādi darījumi - zāle), palīdzēja paplašināt paziņu loku, iepazīstinot ar tuvējo leišu mafiju. Teju vai zaudēja viņa dēļ dzīvību autokatastrofā, kas radās viņa greizsirdības un reibuma dēļ. No skolotājas par aukli.
Cik bija zināms viņš bija nogājis no tikumīgā ceļa un tikai tagad, kad ir kopā ar viņu, ir atgriezies uz viļņa (nelieto tabletes, šļirces...). Visi viņa draugi brīnījās - kur tādu sievieti dabūjis pie sāniem. Pat viņa māte, vienu rītu zvanīdama, tieši ``rīta rosmes`` laikā teicās, lai kopā dzīvojot un nevar tādu zelta gabaliņu laist vaļā. Zenja nāca pie viņas uz darbu, prasīja aizdot naudu. Tajā paša laikā mājās vienmēr bija mājas ēdiens, aliņš un kredīts, kuru viņš mūžīgi nenopirka jo itkā aizmirsa. Abi domāja par kopdzīvi un pat sunīti. Tajā pašā brīdī viņa attieksme bija pavirša un brīžiem pat nicinoša.
Varētu teikt, ka Helēnas atteikšanās līdz šim ielaisties attiecībās izspēlēja degradējošu joku. Viņa bija pieķērusies viduvējībai aiz viņa nejēdzības ar zemapziņas domu palīdzēt.
Beigās palika tikai sekss, kuru viņa baudīja līdz muguras sāpju krampjiem, pat dažbrīd piemirstot, ka viņš ir beidzis. Liekas, ka dzīvnieciskā tieksme noturēja viņas orgasmu ilgāk, jo nekas cits nebija atlicis izņemot viņa kreņķus.
Beigu beigās pienāca brīdis, kad viņas cikls nebija iestājies. Labi, ok, aizkavējies, bet ne jau par 3ned !
Divas dienas tika veikti testi (1negatīvs, 3 pozitīvi)
Viņš pat vairāk nenakšņoja pie viņas aizbildinoties, ka darīšanas un ka jabūt arī mājās. Zinot viņa bezjēdzīgo vazāšanos apkārt, šī uzspēlētā nopietnība likās ļoti smieklīga.
3mēn ilgušās attiecības piedzīvoja vairākus strīdus, bet līdz šim pietika ar seksu.
Helēna pieņēma lēmumu - pietiek!
Vēl traģiskāku šo situāciju padarīja viņas ierašanās uz pasākumiem, uz kuriem viņš aicināja. Tieši tajā brīdi, kad viņu starpā viss bija beidzies, viņš Helēnu prezentēja kā savu sievieti. Viņai, ko iebilstot tika atcirsts, ka parunāsim par to vēlāk. Heh, vēlāk…
Pasākumu beigās dabiski, ka bija greizsirdības scēnas līdz tādām dusmām, ka likās, ka dzīvotāja nebūs. Bija jāpaiet nedēļai, lai viņš savāktu mantas un tā jau piespiedu kārtā.
Šajā pēdējajā reizē, kad viņa skatīja vaigā Zenju, tika paziņots ka nēsā viņa bērnu zem sirds. Puisis, protams, šokā, teicās, lai parāda testu (idiņš, tests tuvākajās minūtēs pēc tā paveikšanas paradīs citu rezultātu).
Diskusijās neielaizdamās, Helēna parādīja viņam lidmašīnas biļeti, aizlidošana pēc 3 dienām.
``Tu mūs vairs nekad neieraudzīsi.``
``Bet tu iedosi savu numuru vai adresi?``
``Kāda starpība.``
``Es būšu tēvs.``
``Tu nebūsi nekas kā vienmēr esi bijis.``
``Tātad mans viedoklis neko nenozīmē?``
Klusums
``Savāc mantiņas un vācies.``
`` Un tas ir viss? Parādi testu!``
``Man nav vajadzība melot.``
``Bet... Bet...``
``Vācies!``
Un durvis aizcirtās. Viņa vēroja, kā viņš vēl stāvēja un tad aizbrauca pazūdot, izsvītrojoties no viņas grafika.
(14.09.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1590
Kopā:6413355
|
| |
| |
|
Autori
