|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bija | Autors - Inta Koļča
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
pie vaiga pieskaras tavs smaids,
tāds samocīts,
tāds tā kā vaids,
un acis grib man kaut ko teikt,
bet kas to zin`
tu klusē...
tās laikam mani
atkal taisās sveikt.
es nojaušu,
kas tavā sirdī notiek,
un atkal minu,
lūpas tavas klusē.
kas notiek manā sirdī?
mana viena...
tā iztukšota, dzerta sausa,
tā kauss ko toreiz plēsu,
no kura dzērām saldo mīlas vīnu.
par pagājušo vēl tik stāsta,
tās priedes, jūra,
meža taka klāsta,
un tevis uzrakstītā dziesma,
un siltā ugunskura liesma.
pie vaiga pieskaras tavs vaids,
tas mēms...
tāds pats kā manas acis,
smaids.
(26.09.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
