|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laimīga, ja vajag | Autors - Simona Zavitska
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Grauž, tik ļoti grauž
Dzīvot tā, lai citiem skauž
Esmu sasodīti laimīga, redzi?
Man ir viss, par ko sapņot mēdzi.
Un šodien es zinu, ka jāsmaida
Ar laimīgu skatienu riņķī jāskraida.
Jo ir jāiet ceļš, kas izvēlēts
Vienalga, īsts vai iestudēts
Man nekad nav pa īstam sāpējis
Neviens man nav pāri darīt spējis
Tā laikam ir dzīve kā pasakā
Būt laimīgai pat krītot atvarā
Melot tiešām nav grēks,
Ja zini, ka tevī ir spēks
Lai teiktu to, ko citi grib dzirdēt
Lai rādītu to, ko tie grib redzēt
Un nesaki, ka tev interesē, nesaki
Tukšus vārdus aiztaupi
Tu spēj atšķirt melus no patiesības?
Tu spēj tēlot laimīgu bez atlīdzības?
(02.10.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
