|
|
|
|
|
|
|
| | Tur, kur skurstenis | Autors - kristiine galakomma
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
es cilvēks neesmu
neesmu? nē, esmu.
es dzīvoju uz jumtiem un kājas mēnesgaismā sauļoju
tu atnāksi ar vīnu un man ausīs kodīsi
es saklāšu tev gultu aizvējā
un šonakt negribu būt tava kārtējā
sagaidīšu aizmiegam un kurpes nozagšu
atā! es aizeju.
no rīta tu bomzim kājās savas ādas kurpes redzēji (12.10.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|