|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es zaudēju sauli | Autors - kurkulis
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zaudēju sauli,
Es zaudēju vēju,
Es zaudēju visu, ko zaudēt vien spēju.
Un tagad tik saprast man pietika laika,
Ka dzīve nav taisīta tikai no naida.
Ik dienu mēs saņemam mīlu un glāstus,
No saules, no vēja, ja ne no mātes.
Mēs katrs uz pasaules esam priekš kāda
Pats dārgākais, tuvākais, kas vien var būt.
(30.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1659
Kopā:6121828
|
| |
| |
|
Autori
