|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bija | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bezcerība, visapkārt tikai viena vienīga bezcerība.
Es lūkojos apkārt, mēģinot saskatīt vismaz kripatiņu gaišuma, mīlestības.
Bet tās nav...
Man paliek šausmīgi auksti un vientulīgi.
Žēl.
Žēl, ka pati esmu vainīga.
Žēl, ka agrāk neapzinājos, cik daudz man tiek dots katru dienu, katru minūti.
Bet tagad...
Tagad jau ir par vēlu kaut ko censties atgriezt.
Varbūt tā šķiet tikai man, bet viss, kas man bija, tagad ir zaudēts.
Un bija man daudz...
Tik tiešām daudz.
Man bija gan tuvi cilvēki, gan viņu atbalsta, mīlestība, un, pats galvenais, mana dvēsele bija tīra un aizraujoša.
Man bija nepieciešama dvēseles barība.
Diemžēl...
Diemžēl mana dvēsele ir kļuvusi tik trula, ka vienīgais, kas man ir vajadzīgs ir tikai ēdiens.
Mani vairs neaizrauj filozofija un citas interesantas lietas, kā tas bija agrāk...
Bija...
Laikam pārāk bieži man nākas lietot vārdu „bija”.
(30.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1714
Kopā:7226521
|
| |
| |
|
Autori
