|
|
|
|
|
|
|
| | Vaboles | Ievietojis: Dinozaurcūks | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vaboles lielas un vaboles mazas
Līp man tās klāt kā āzim kazas.
Nav kur noslēpties, nav brīvas telpas,
Glābiņu meklējot, pietrūkst jau elpas.
Vaboles ēd mani dienu un nakti,
Mutītes virinot ievēro takti.
Es esmu kā ābols, ko tārpi grauž,
Kā asfalts, kuru nezāles lauž.
Vaboles zina, kur sāpīgāk kost,
Zina, kur nevaru dabūt tās nost.
Uz muguras, ausīs, degunā, matos!
Es bezspēcīgi drebuļos kratos.
Vabolēm patīk sajust kā ciešu,
Jūt, ka striķi ap kaklu siešu.
To gaida vien, kad no dzīves mukšu,
Tad atstās no manis tik vietu tukšu. (16.10.2007) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1565
Kopā:6121734
|
|
|
|