|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vaboles | Autors - Edgars
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vaboles lielas un vaboles mazas
Līp man tās klāt kā āzim kazas.
Nav kur noslēpties, nav brīvas telpas,
Glābiņu meklējot, pietrūkst jau elpas.
Vaboles ēd mani dienu un nakti,
Mutītes virinot ievēro takti.
Es esmu kā ābols, ko tārpi grauž,
Kā asfalts, kuru nezāles lauž.
Vaboles zina, kur sāpīgāk kost,
Zina, kur nevaru dabūt tās nost.
Uz muguras, ausīs, degunā, matos!
Es bezspēcīgi drebuļos kratos.
Vabolēm patīk sajust kā ciešu,
Jūt, ka striķi ap kaklu siešu.
To gaida vien, kad no dzīves mukšu,
Tad atstās no manis tik vietu tukšu.
(16.10.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1887
Kopā:6416197
|
| |
| |
|
Autori
