|
|
|
|
|
|
|
| | imagination & dreamin | Ievietojis: Eleonora | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gaisā manāms saspringums,kas acīs kož...Šī stunda svēta..Kuš nerunā!Par katru tagad pateikto vārdu tev būs jāmaksā dubultā,dubultā,jau tagad...Šeit un tūlīt,tumšās debesis nāk arvien tuvāk.Tu ,muļķi, nekusties,tas specīgāks par tevi!Tas krīt,un mums ir grūti elpot,grūti padziedāt un smaidīt..Tas mīl ,bet spēcīgi ar aukstu vēju matus plēš,tas mierina ,kaut tik ļoti gribas kliegt...Nav jēgas vairs gaidīt ,tas ir atnācis pats..Tu nepiederi tam,bet tas tevi turēs ,kamēr atbrīvos ziedošās puķes, dziesmas ar nesaprotamiem vārdiem un ass stars acīs,kas sasildīs visu,kas iepriekš bija salis...
*Un klejotājiem to nesaprast,es dzīvoju mājās... (17.10.2007) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1846
Kopā:6062171
|
|
|
|