|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ābele | | Ievietojis: Kyoto |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā veca kuce,
metusi pār lūpu,
es nožāvājos,
gaidot savu žūpu.
Tik auksti -sasalst klēpis rožu,
zem papēžiem čaukst
tūkstoš beigtu kožu.
Jau debess slienājas
gar logu rūtīm,
kā vecis,
gramstoties gar jaunām krūtīm.
Kad ābele aiz loga
nolieksies vēl zemāk.
Es raudāšu.
Tāpat kā senāk.
Ap 06.2007
(17.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1061
Kopā:6620736
|
| |
| |
|
Autori
