|
|
|
|
|
|
|
| | Ābele | Autors - Kyoto
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā veca kuce,
metusi pār lūpu,
es nožāvājos,
gaidot savu žūpu.
Tik auksti -sasalst klēpis rožu,
zem papēžiem čaukst
tūkstoš beigtu kožu.
Jau debess slienājas
gar logu rūtīm,
kā vecis,
gramstoties gar jaunām krūtīm.
Kad ābele aiz loga
nolieksies vēl zemāk.
Es raudāšu.
Tāpat kā senāk.
Ap 06.2007 (17.10.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1137
Kopā:6132014
|
|
|
|